Pētījuma mērķis: Ir paredzēts identificēt un klasificēt Latvijā pieejamos koksnes atlikumus un atgūto koksni, izvērtējot to potenciālu augstvērtīgu un ilgmūžīgu produktu ražošanā. Projekta ietvaros tiks izstrādāta resursu kartēšanas un kvalitātes klasifikācijas sistēma, kas ļaus noteikt dažādu atlikumu kategoriju izcelsmi, īpašības un piemērotību konkrētiem pielietojumiem. Paralēli tiks definēti kritēriji augstvērtīgai pārstrādei un formulēti praktiski atkārtotas izmantošanas principi.
Balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem, tiks radītas produktu koncepcijas dažādiem materiālu veidiem, laboratoriski pārbaudīta to atbilstība tehniskajām prasībām un izgatavoti prototipi ar “reuse” indeksu, kas demonstrēs montāžas un demontāžas iespējas.
Projekts nodrošinās praktiski izmantojamus risinājumus, kas apliecinās atgūtās koksnes potenciālu kļūt par ilgtspējīgu, lokāli pieejamu resursu būvniecībā un produktu izstrādē. Rezultātā tiks radīts zinātniski pamatots pamats jaunu, videi draudzīgu un konkurētspējīgu koka produktu attīstībai.
Projekta periods: 2026.gada aprīlis – 2027.gada septembris.
Projekta īstenotājs: SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts”.
Projekts tiek īstenots MNKC atbalsta fonda programmā 1.2.1.2.i.2. “Zaļi produkti” (CFLA līgums Nr. 1.2.1.2.i.2/1/24/A/CFLA/001).
ZP18 projekta progress: izveidota atgūtās koksnes avotu kartēšanas sistēma.
ZP18 projektā 2026. gada jūnijā pabeigta pirmā pētniecības aktivitāte, kuras uzdevums bija Latvijas atgūtās koksnes avotu kartēšana. Tās galvenais rezultāts ir izveidota atgūtās koksnes avotu kartēšanas sistēma ar vienotu resursu klasifikāciju un datu struktūru.
Kartēšanas sistēma nav tikai ģeogrāfiska karte. Tā sasaista resursa avotu un atrašanās vietu ar materiāla veidu, izcelsmi, apjomu, pieejamības regularitāti, sākotnējo stāvokli un paraugu pieejamību. Datu ievākšanai pētnieki izmanto vienotu anketu, kas ļauj strukturēti fiksēt un praktiski validēt atgūto materiālu faktisko esamību konkrētajās atrašanās vietās. Iegūtie dati tiek automātiski uzkrāti SharePoint Excel datu matricā un pēc pārbaudes izmantoti QGIS telpiskajai attēlošanai.
Pašlaik tā ir daļēji automatizēta kartēšanas sistēma. Datu uzkrāšana notiek automātiski, savukārt pārbaudīto datu aktualizēšana kartē ir kontrolēts, manuāls process. Sistēma šobrīd tiek izmantota tikai ZP18 projekta turpmāko aktivitāšu uzdevumu īstenošanai, tostarp dažādu resursu grupu salīdzināšanai, reprezentatīvu paraugu atlasei un materiālu laboratoriskās izpētes plānošanai.
Projekta īstenotāji cer, ka nākotnē izveidoto risinājumu būs iespējams attīstīt par pastāvīgi darbojošos atgūto resursu pašapkalpošanās platformu. Tajā resursu īpašnieki varētu ievietot un aktualizēt informāciju par pieejamajiem materiāliem, savukārt potenciālie lietotāji un produktu ražotāji varētu ērti atrast savām vajadzībām piemērotus resursus. Šāda platforma varētu kļūt par praktisku satikšanās vietu atgūto resursu īpašniekiem un to potenciālajiem lietotājiem, veicinot materiālu atkārtotu izmantošanu un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu.
Pašlaik turpinās projekta otrā aktivitāte, kuras uzdevums ir kvalitātes klasifikācijas sistēmas izstrāde un laboratoriskā validācija. Šajā posmā ir sagatavots klasifikācijas sistēmas metodiskais pamats, taču tā vēl nav uzskatāma par pabeigtu un aprobētu gala rezultātu.
Viens no otrās aktivitātes sākotnējiem darba posmiem bija esošās Latvijas un starptautiskās pieredzes apzināšana. Izpēte veikta, lai novērtētu pašreizējo situāciju atgūtās koksnes kvalitātes klasifikācijas, resursu kartēšanas un atkārtotas izmantošanas jomā, kā arī pamatotāk plānotu turpmākos ZP18 projekta darbus.
Monitoringa datubāzē apkopoti 20 ieraksti par 18 unikāliem Latvijas un starptautiskiem projektiem un iniciatīvām. No tiem 13 projekti novērtēti ar augstu vai ļoti augstu tematisko līdzību ZP18. Analizētas kvalitātes novērtēšanas metodes, aprites un datu pieejas, resursu kartēšana un atkārtotas izmantošanas risinājumi.
Iegūtās atziņas izmantotas ZP18 terminoloģijas, datu struktūras, pārbaudāmo parametru un klasifikācijas loģikas izveidē, pielāgojot to Latvijas atgūtās koksnes resursu plūsmām. Ir izveidota paraugu un testu datu matrica un definēta izsekojama datu sasaistes loģika, sākot ar parauga izcelsmes un sākotnējā stāvokļa fiksēšanu un turpinot ar fizikālo, mehānisko un ķīmisko īpašību novērtēšanu, risku interpretāciju un lēmumu par materiāla iespējamo pielietojumu.
Šī sākotnējā izpētes posma rezultāti apkopoti divos pievienotajos informatīvajos materiālos:
“Atgūtā koksne Eiropas pētniecības telpā” sniedz ZP18 salīdzinošo analīzi Eiropas pētniecības un inovāciju projektu kontekstā.
“Atgūtā koksne: projektu karte” sniedz Latvijas un starptautisko projektu pārskatu, raksturojot to darbības virzienus un ZP18 nozīmīgākās atziņas.
Darbs otrajā aktivitātē turpinās. Nākamie soļi ietver paraugu iegūšanu, laboratorisko validāciju un klasifikācijas robežvērtību aprobāciju.
